Vai tu vari atļauties vienu mēnesi bez ienākumiem?

   Iedomājies pavisam parastu scenāriju. Tu pamosties pirmdienas rītā, diena sākas kā ierasts - kafija, darbs, plāni nedēļai. Nekas neliecina, ka kaut kas varētu mainīties. Bet pēc dažām dienām viss apstājas: slimības lapa, palikšana bez darba, vai vienkārši situācija, kurā ienākumi uz laiku sarūk.
   Taču maksājumi nekur nepazūd. Hipotēkārais kredīts vai īre, komunālie rēķini, pārtikas un degvielas izdevumi, tie paliek, neatkarīgi no tā, kas notiek ar taviem ienākumiem.
   Lielākā daļa cilvēku nevēlas par to domāt, jo šķiet: “Gan jau ar mani nekas tāds nenotiks.” Taču svarīgākais jautājums nav vai tas var notikt, bet gan cik ilgi tu varētu mierīgi dzīvot, ja ienākumi uz laiku apstātos?
   Raksta mērķis nav biedēt vai radīt satraukumu. Gluži pretēji, mēs vēlamies paskatīties uz šo tēmu mierīgi un praktiski: kāda ir realitāte, kas visbiežāk ietekmē mājsaimniecības budžetu un kā iespējams sevi pasargāt no neparedzētām finansiālām svārstībām. 

Cik finansiāli droši mēs patiesībā esam? 
   Par uzkrājumiem ierasts domāt kā par nākotnes mērķi, nevis ikdienas nepieciešamību. Tomēr jaunākie dati rāda, ka lielai daļai joprojām trūkst finansiālas drošības neparedzētiem gadījumiem.
  Paskatīsimies uz situāciju Eiropā. Saskaņā ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) 2023. gada pētījumiem par finanšu noturību, tikai ~ 43% pieaugušo OECD valstīs spēj segt ikdienas izdevumus vismaz trīs mēnešus, ja zaudē galveno ienākumu avotu. Tieši ienākumu pārtraukums tiek minēts kā viens no galvenajiem finanšu stresa iemesliem. (OECD/INFE 2023 international survey of adult financial literacy)
   Šie dati parāda, ka finanšu drošības spilvens ir izaicinājums ne tikai atsevišķās valstīs, bet visā Eiropā kopumā, tai skaitā Latvijā.
   Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem (2021. - 2025.g.) ievērojama sabiedrības daļa Latvijā nevarētu segt neparedzētus izdevumus no saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka pat salīdzinoši neliels neplānots maksājums, piemēram, auto remonts, veselības izdevumi vai sadzīves tehnikas bojājums, var radīt nopietnu spiedienu uz mājsaimniecības budžetu.

Avots: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNN/

   Šie dati parāda ne tikai statistiku, bet arī ikdienas realitāti. Daudziem cilvēkiem finanšu stabilitāte balstās uz ļoti nelieliem uzkrājumiem, un nereti to nav vispār. Tas nozīmē, ka dzīvē problēma parasti nav “liela krīze”. Viens neplānots izdevums vēl nav kritisks, bet, ja tas sakrīt ar citiem maksājumiem vai ienākumu samazinājumu, var rasties grūtības.
   Tieši tāpēc finanšu drošība nav tikai jautājums par ienākumu apjomu, bet arī par spēju pielāgoties izmaiņām ikdienā. Un, ja skatāmies vēl praktiskāk - kas ikdienā visbiežāk noved pie šādām situācijām?
   Zemāk redzama vienkārša shēma, kas apkopo galvenos faktorus, kuri rada finansiālu spiedienu mājsaimniecībās.

   Kā redzams, finanšu grūtības parasti rodas no vairāku faktoru kombinācijas, kas sakrīt vienlaikus un savstarpēji pastiprina kopējo ietekmi uz ģimenes budžetu.
   Lai labāk saprastu situāciju, apskatīsim piemēru no dzīves, balstītu uz apdrošināšanas gadījumiem.
  Iedomāsimies Andri. Viņam ir stabils darbs un regulāri ienākumi. Ikdiena ir sakārtota, rēķini tiek maksāti, dzīve rit ierastajā tempā. Katru mēnesi viņš iztērē ap 900 € mājoklim, pārtikai, transportam un citiem izdevumiem.
  Tad kādā brīdī viss mainās. Veselības problēmu dēļ Andris vairākus mēnešus nevar strādāt. Ienākumi samazinās, bet izdevumi paliek tie paši. Sākumā šķiet, ka tas būs īslaicīgi. Andrim ir nelieli uzkrājumi, kas palīdz segt pirmos izdevumus.
   Tomēr paiet vairāki mēneši un situācija neuzlabojas tik ātri, kā cerēts. Ienākumi joprojām ir nelieli, bet izdevumi nemainās, katru mēnesi tie paši 900 €. Un tieši šeit parādās galvenā problēma - laiks. Nevis viens konkrēts notikums, bet tas, ka situācija ieilgst. Nelielie uzkrājumi pietiek tikai pāris mēnešiem un tiem sarūkot pieaug spriedze. Šajā brīdī kļūst skaidrs, ka pat ar stabiliem ienākumiem vien nepietiek, ja nav uzkrājumu ilgākam laikam.

Cik lielam jābūt finanšu drošības spilvenam?
  Pēc izlasītā rodas pavisam praktisks jautājums - cik lieliem uzkrājumiem vajadzētu būt, lai šādas situācijas nepārvērstos nopietnās finansiālās grūtībās? Šajā kontekstā bieži tiek minēts tā sauktais “finanšu drošības spilvens” jeb uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem. Tas nav stingrs noteikums, bet drīzāk orientieris. Parasti iesaka:

●       1 mēneša izdevumi — minimums, lai īslaicīgi “noturētos virs ūdens”,
●       3 mēnešu izdevumi — lielākai stabilitātei,
●       6 mēnešu izdevumi — drošībai ilgākā periodā.

 Taču realitātē šādu uzkrājumu izveide prasa laiku, un ne vienmēr tas ir iespējams uzreiz. Ikdienas izdevumi, kredītsaistības un citi pienākumi nereti nozīmē, ka uzkrājumi veidojas lēnāk, nekā gribētos. (OECD Financial Resilience, Investopedia – Emergency Fund)
   Svarīgi saprast, ka uzkrājumi vislabāk palīdz īstermiņā - tie ļauj segt neparedzētus izdevumus vai pārvarēt īslaicīgu ienākumu kritumu. Taču, ja situācija ieilgst vai izmaksas izrādās lielākas nekā gaidīts, ar uzkrājumiem vien var nepietikt.
   Tieši tāpēc finanšu drošība nebalstās uz vienu pieeju. Tā ir kombinācija - uzkrājumi nodrošina pirmo drošības līmeni, bet nopietnākās vai ilgstošākās situācijās nepieciešams papildu atbalsts.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu
   Uzkrājumi ir pirmais drošības līmenis, bet tos lieliski papildina apdrošināšana. Īpaši nozīmīga ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, tā apvieno divus svarīgus elementus vienā: 

   1.   uzkrājumu veidošanu ilgtermiņā,
   2.  finansiālu aizsardzību neparedzētās situācijās.

   Apdrošināšana var sniegt finansiālu atbalstu dažādās situācijās, piemēram:

• traumu gadījumos, t. sk., kaulu lūzumi,
• nelaimes gadījumos, kas uz laiku ierobežo spēju strādāt,
• invaliditātes iestāšanās gadījumā,
• kritisku slimību gadījumos (vēzis, insults, infarkts, multiplā skleroze, dzirdes, redzes zudums u.c.),
• kā arī nodrošināt finansiālu aizsardzību tuviniekiem apdrošinātās personas nāves gadījumā.

   Tādējādi iespējams gan veidot uzkrājumu nākotnei, gan nodrošināt finansiālu aizsardzību slimības vai nelaimes gadījumā.  Atšķirībā no vienkāršiem uzkrājumiem, šāds risinājums var palīdzēt arī tad, ja nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts vai ilgāks atkopšanās periods. Proti,
uzkrājumi palīdz ar ikdienas neparedzētiem izdevumiem, savukārt apdrošināšana nodrošina stabilitāti lielāku un ilgstošāku satricinājumu gadījumā. 

   Un nereti lielākais ieguvums nav tikai finansiālais segums. Tā ir iespēja iegūt laiku, lai atveseļotos, pielāgotos situācijai un pieņemtu pārdomātus lēmumus, nevis rīkotos steigā vai spiediena ietekmē.

Cik finansiāli drošs esi tu?
   Pēc visa iepriekš minētā ir vērts sev uzdot pavisam vienkāršus jautājumus.

1. Vai tev ir uzkrājumi vismaz viena mēneša izdevumu apmērā?
2. Vai tu varētu nosegt savus ikmēneša maksājumus, ja ienākumi uz laiku apstātos?
3. Cik ilgi tu varētu uzturēt savu pašreizējo dzīves līmeni bez regulāriem ienākumiem?
4. Vai tev ir risinājums gadījumiem, kad situācija ieilgst vairākus mēnešus?

Izmantotie avoti:

1. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/15184-sociala
2. https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2023/12/oecd-infe-2023-international-survey-of-adult-financial-literacy_8ce94e2c/56003a32-en.pdf
3. https://www.oecd.org/en/publications/oecd-infe-2023-international-survey-of-adult-financial-literacy_56003a32-en.html
4. https://www.investopedia.com/terms/e/emergency_fund.asp

Nav komentāru

Komentēt